Saturday, 2 July 2016

#dzeja 'Labestība'

Man nepieder nekas
un no tā man pietiek visam kam.
Un, ja būtu vairāk,
tad varbūt nepaliktu pāri
nekam.

Jūra met melnus mutuļus,
pirms rāmi vēji apņem to
un padara par spoguli.

Sauc, sauc
par spīti vējam
savu likteni nepārtrauc,
bet sauc!

Atvadies no visa
un spogulī ieskaties -

tur, dzelmē, spīd dzintara gabali
un asaras kā sveķi svīst,

klusām, čukstus,
lūpās trīs:

"Labestība.
Labestība."

No comments:

Post a Comment